Latvijas Institūta un nodibinājuma "Rīga 2014" ārvalstu mediju monitoringa dati rāda, ka par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu vai tās notikumiem jūlija mēnesī fiksētas 311 publikācijas un sižeti, apliecinot ievērojamo pozitīvo ietekmi, kuru Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss sniedzis Latvijas tēlam ārvalstīs.
"Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta tūristu skaitu nav būtiski ietekmējusi, un nav signālu, kas liecinātu, ka kaut kas mainīsies arī turpmāk," kritisku skatu Dienai neslēpj Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.
45% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav pamanījuši to, ka Rīga šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta.
No 2014.gada 1.janvāra par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu ārvalstu mediji ir veidojuši īpašus rakstus, sižetus, reportāžas un blogus vismaz 758 reizes 47 valstīs un globālajos medijos (tostarp, Euronews, ARTE un Deutsche Welle).
Būtu tikai apsveicami, ja tādi tūrisma objekti kā Rīgas pils un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs būtu atjaunoti un pieejami pilsētas viesiem un citiem interesentiem Rīgai esot par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Kā zināms, aizvadītajā sestdienā, 18.janvārī, Rīga oficiāli kļuva par šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas Komisijas starptautiskā žūrija lēmusi nodibinājumam Rīga 2014 piešķirt Melinas Merkuri balvu, liecina Eiropas kultūras galvaspilsētu monitoringa ziņojums.
Nākamā reize, kad kāda Latvijas pilsēta varētu kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, būs 2027.gads kopā ar Portugāli, paredz Eiropas Komisijas (EK) pirmdien izskatītais priekšlikums.